Kā novērtēt bišu saimju īpašības?

Jauns gads ir iesācies ar jaunu apņemšanos biškopībā – ieviest praksē bišu saimju novērtēšanas sistēmu. Kā jau ar jebkuru apņemšanos, tā arī ar sistēmu – tā strādā, ja to konsekventi ievēro un ir skaidrs, ko tieši vēlamies ar to panākt jeb kāds ir šīs novērtēšanas sistēmas ieviešanas mērķis. Mērķis ir iegūt objektīvus rezultātus par bišu saimju sniegumu sezonas ietvaros, lai varētu atlasīt labākās bišu saimes, no kurām ataudzēt materiālu (bišu mātes, tranus) un veidot nākamās paaudzes krustojumus ar nolūku izkopt noteiktas bišu saimju īpašības. Kā jau iepriekšējā rakstā (2021. gada decembra “Biškopis”) minēju, lai mazinātu ārējo vides faktoru ietekmi uz bišu saimju īpašībām, ir nepieciešams veikt selekcijas darbu vietējā mērogā, lai gūtu labāko iespējamo rezultātu. Un novērtēšanas sistēmas ieviešana dravā ir viens solis, ko spert šajā virzienā. Lai sistēma strādātu ilgtermiņā, tai ir jābūt vienkāršai, viegli atkārtojamai, nedrīkst būt darbietilpīga, ņemot vērā, ka parasti vasarā biškopji ir īpaši noslogoti.  Lai nebūtu jāmaldās sezonā veiktajos pierakstos, sistēmai ir nepieciešami skaidri vērtēšanas kritēriji un ērti veicami pieraksti. Pamatnosacījumi vērtēšanai:

• Izvēlies 3-6 sev svarīgas īpašības, kuras iekļaut novērtēšanas sistēmā.
• Sagatavo ērtu novērojumu lapu.
• Vienā dravā novērtē vismaz 10-15 bišu saimes, lai izprastu laikapstākļu un dravas atrašanās vietas ietekmi uz rezultātiem. Lai salīdzinātu atšķirības starp dažādām dravām, izmanto dravu vidējos rādītājus [1].
• Vienas īpašības novērtēšanu vienā dravā visām testa saimēm veic viena persona vienā dienā, lai palielinātu rezultātu objektivitāti [1; 2], ja iespējams, apvieno vairāku īpašību novērtēšanu vienā apskates reizē.
• Katru reizi veic rūpīgus pierakstus, pierakstot arī pamatinformāciju par dravu, testa saimes izcelsmi, vērtēšanas datumu, arī laikapstākļus.
• Nodrošini visām testa saimēm vienādus apstākļus sezonas ietvaros, visas vienādi paplašini, piebaro, nedali tās, nodrošini vienādu stropu tipu utt.
• Jaunizveidotu saimi sāc vērtēt pēc 40 dienām, kad būs notikusi darba bišu nomaiņa [1].

Turpinājumā sniegšu nelielu ieskatu, ko tad īsti varētu vērtēt un kā iegūtos rezultātus savstarpēji salīdzināt.

1. Saimes attīstība. Pēc sezonālās saimes attīstības, tas ir, bišu populācijas lieluma (saimes spēka) un peru daudzuma, var noteikt, kā saime ir pielāgojusies ziemošanai, cik ātri tā attīstās pavasarī. Lielas un spēcīgas saimes ir viens no priekšnoteikumiem lielākai medus, ziedputekšņu ražai, kā arī veselīga mikroklimata saglabāšanai saimē, kas palīdz pret slimību ierosinātājiem.

     1a. saimes spēks (kāru skaits). Bišu saimi novērtē vismaz 3 reizes gadā: pirms ziemošanas rudenī, agrā pavasarī un vasarā. Noņem jumtiņu, no augšpuses apskatot, saskaita, cik kāru atstarpes bites apdzīvo. Pilnībā apdzīvotu atstarpi skaiti kā 1, daļēji apdzīvotās proporcionāli - 0.25, 0.5, 0.75. Ja saime apdzīvo ne tikai peru telpu, bet arī medus telpas, tad saskaita arī šo telpu apdzīvotās kāru atstarpes. Tā kā visām testa saimēm ir jānodrošina viena veida stropi ar vienādu apkāru ietilpību un izmēru, tad droši var saskaitīt kopā gan peru telpas, gan medus telpas apdzīvotās kāres un ierakstīt novērojumu lapā [1; 2]. Ja medus telpas kāres izmērs atšķiras no peru telpas kāres izmēra, tad papildus pieraksti kāres veidu.

       1b. peru daudzums (kāru skaits). Peru daudzumu saimē novērtē vismaz 4 reizes gadā: rudenī, agrā pavasarī, 6 nedēļas pēc pirmās pavasara apskates, vasarā. Veicot saimes apskati, saskaita, cik kārēs ir peri, rezultātu pieraksta novērojumu lapā. Ja peri atrodas tikai vienā kāres pusē, tad to uzskaita kā 0.5 kāri. Ja uz kāres peri ir tenisa bumbiņas lielumā, tad tā arī jāuzskaita kā peru kāre [2].

2. Medus raža (kg). Sezonā ievācot medu, fiksē, no kurām saimēm kuri korpusi ar medus kārēm noņemti. Noņemtos korpusus nosver pirms un pēc medus izsviešanas, masas starpību uzskata par izsviestā medus svaru, ko ieraksta novērojumu lapā pie attiecīgās saimes. Ja medus sviešana notiek vairākas reizes sezonā, tad visu izsviestā medus rezultātus katrai saimei saskaita kopā. Jāņem vērā, ka tiek vērtēts tikai medus telpā sanestais medus. Svēršanai ieteicami svari ar precizitāti 0.1 kg. Ja medus sezonas ietvaros tiek ievākts vairākkārt, tad var izsecināt, kuras no saimēm labāk izmanto konkrētā nektārauga ienesumu [1; 2]. Ja fiziski nav iespējama korpusu svēršana, tad kā alternatīva uzskaitei var kalpot medus kāru skaits no saimes. Zinot vidējo medus masu vienā kārē un kāru skaitu, var aprēķināt aptuvenos medus kilogramus, kas iegūti no konkrētās saimes. Protams, šāds aprēķins nebūs precīzs, taču relatīvai saimju salīdzināšanai noderēs.

3. Spietošanas tieksme (1-4 punkti). Lai arī spietošana ir dabīgs bišu saimju vairošanās mehānisms, biškopim tā rezultējas ar dravā palikušās saimes spēka samazināšanos, labas bišu mātes un ievērojama bišu daudzuma zudumu. Reizēm var gadīties, ka dravā ir neliela saime ar tik izteiktu spietošanas tieksmi, kas to tikai dara, kā vairākkārt sezonas laikā izspieto par spīti visām biškopja veiktajām darbībām. Ja spietošana sagādā raizes, tad to droši var iekļaut kā svarīgu kritēriju savā novērtēšanas sistēmā. Tādā gadījumā raksturīgajā spietošanas periodā (maijā, jūnijā) veic saimes apskati ik pēc 7-9 dienām un novērtē saimes spietošanas tieksmi punktu skalā no 1 līdz 4, izvēloties atbilstošāko aprakstu situācijai (ja nepieciešams precīzāk norādīt bišu saimju atšķirības, var izmantot arī 0.5):

• 1 p. – saime izspietoja, iespējams to varēja novērst ar atdaleņu izveidi.
• 2 p. – novērojama spēcīga spietošanas tieksme, atkārtoti izvelk bišu māšu kannas, ir samazināts vaļējo peru daudzums, novājējusi māte, bites nevelk šūnas.
• 3 p. – novērojama zema spietošanas tieksme, ir atsevišķas bišu māšu kannas, citu pazīmju nav. Spietošanu vienkārši var nomākt ar ligzdas paplašināšanu un kannu izlaušanu.
• 4 p. – nav novērojama spietošanas tieksme, nav spieta kannu, kas būtu sadētas [1; 2].

Ņem vērā, ka bišu mātes klusās nomaiņas vai sasteigtās kannas nav uzskatāmas par spieta kannām un šajā vērtējumā netiek iekļautas.

4. Agresivitāte-maigums jeb aizsargreakcija (1-4 punkti). Palielinoties bišu saimju skaitam saimniecībā, samazinās katrai saimei veltītais laiks apskatei. Lai tiešām varētu ātri un arī patīkami veikt apskati, ļoti svarīgi, lai bites būtu iecietīgas, ne agresīvas. Bišu uzvedību nepieciešams novērtēt vismaz 3-6 reizes sezonā neatkarīgi no laikapstākļiem [1]. Izlem, vai visām saimēm apskati uzsāksi bez dūmiem vai tomēr ar pāris pūtieniem skrejā, tad šo darbību ievēro visām saimēm vienādi. Katru reizi apskates laikā maini bišu saimju secību, jo tās ļoti labi jūt kaimiņu stropu noskaņojumu un var kļūt agresīvākas.  Ja apskates laikā sanāk neuzmanības dēļ (nokrīt apkāre, stropā iekrīt kaltiņš) satracināt bites, tad vienkārši šo apstākli pieraksti un veic novērtējumu. Apskates laikā saimes agresivitātes-maiguma pakāpi novērtē punktu skalā no 1 līdz 4, izvēloties atbilstošāko aprakstu situācijai (ja nepieciešams precīzāk norādīt bišu saimju atšķirības, var izmantot arī 0.5):

• 1 p. – apskates laikā vairākas bites lido virsū un dzeļ par spīti dūmiem, arī bez stropa atvēršanas.
• 2 p. – dažas bites lido virsū un iedzeļ, pat tad, ja intensīvi tiek izmantoti dūmi.
• 3 p. – ar saimi ir viegli strādāt, nedzeļ, dūmus izmanto reizēm pēc nepieciešamības.
• 4 p. – ar saimi var strādāt bez dūmiem un aizsargapģērba [1; 2].

Ja pirmajās apskates reizēs ir saimes ar izteiktu niknumu un apskate nav iespējama, protams, šādu saimi uzreiz izslēdz no vērtēšanas sistēmas.

5. Nervozitāte-mierīgums (1-4 punkti). Ja apskates laikā nepieciešams atrast arī bišu māti, tad tas būs apgrūtinoši un laikietilpīgi, ja bites būs ļoti nervozas un saskries ķekaros kāru stūros. Tādu kāri ar bišu ķekariem ir arī grūtāk uzmanīgi ievietot atpakaļ stropā. Sezonas ietvaros arī nervozitātes-mierīguma pakāpi novērtē 3-6 reizes neatkarīgi no laikapstākļiem. Apskates laikā novērtē bišu saimi punktu skalā no 1 līdz 4, izvēloties atbilstošāko aprakstu situācijai (ja nepieciešams precīzāk norādīt bišu saimju atšķirības, var izmantot arī 0.5):

• 1 p. – bites uzvedas nervozi, pamet izcelto kāri, skrien uz stropa malām/stūriem, veido bišu ķekarus stropa iekšpusē vai ārpusē.
• 2 p.– daļa bišu atstāj izcelto kāri, daļa kāres stūros un malās veido ķekarus.
• 3 p.-  bites kustās, kāri nepamet, ķekarus neveido.
• 4 p.– bites rāmi sēž uz kāres, nereaģē uz biškopja klātbūtni [1].

6. Slimību rezistence. Ikvienā bišu saimē ir sastopama varra (Varroa destructor), kuras nekontrolētas invāzijas rezultātā bišu saimes tiek novājinātas un aiziet bojā. Ilgtermiņa risinājums ir atlasīt bišu saimes, kurās ir novērojama izteiktāka higiēnas uzvedība un labāk spēj pretoties varru populācijai saimē. Varras invāzijas monitorēšanai noderēs pieaugušo bišu invāzijas noteikšana ar pūdercukura metodi, savukārt higiēnas uzvedības novērtēšanai – adatu tests. Abas metodes nav darbietilpīgas, laikietilpības, ir ar zemām izmaksām un viegli atkārtojamas, kas nodrošina iegūto rezultātu ticamību [3].

           6a. Pieaugušo bišu invāzija ar varru (ērču skaits uz 10 g bišu) – pūdercukura metode. Šo metodi ir iespējams veikt un rezultātus iegūt uzreiz dravā. Testu nepieciešams veikt vismaz 3-4 reizes sezonā (agri pavasarī, vasarā pirms ērču apstrādes, rudenī pēc apstrādes, ja iespējams, arī pirms ziemošanas). Lai veiktu testu, ir nepieciešami šādi piederumi: pūdercukurs (250 g pietiek 7 saimēm), ēdamkarote, virtuves svari, 40x40cm plēves gabals, vismaz 120 mL plastmasas trauks ar vāku bišu savākšanai un nosvēršanai, vismaz 750 mL plastmasas spainis ar vāku un nofiksētu metāla sietu spaiņa apakšpusē (sieta rupjums 2.8 mm) testa veikšanai, ļoti smalks siets (sieta rupjums 1 mm) un gaišas krāsas spainis.

• a. No stropa izceļ kāri un nokrata bites uz plēves, tās veikli ieber svēršanai paredzētajā traukā, nosver un pārber plastmasas spainī ar sietu. Nepieciešams nosvērt aptuveni 50 g bišu, kas atbilst aptuveni 500 bitēm.
• b. Plastmasas spaini ar bitēm apgriež otrādi ar sietu uz augšu, caur kuru ieber 5 ēdamkarotes pūdercukura. Bites pūdercukurā atstāj uz 3 minūtēm, ik pa brīdim trauku uzmanīgi pakratot.
• c. Plastmasas spaini ar bitēm apgriež otrādi un no tā izsijā pūdercukuru ar ērcēm smalkajā sietā, kas ielikts spainī. Pēc izsijāšanas bites ielaiž atpakaļ stropā.
• d. No smalkā sieta izsijā pūdercukuru spainī. Sieta saturu izber uz gaišas virsmas un saskaita varras ērces.
• e. Aprēķina, cik daudz ērces ir uz 10 g bišu ar formulu: ērču skaits * 10 / bišu masa (g) [2].

Vairāk par pūdercukura metodes alternatīvām ar attēliem var iepazīties Latvijas biškopības biedrības brošūrā “Ieteicamās metodes varru ierobežošanai bišu saimēs”, kas papildināta 2021. gadā [4].

         6b. Higiēnas uzvedība (adatas tests – atvākoto šūnu skaits). Šo testu nepieciešams veikt vismaz 2 reizes sezonā, labos laikapstākļos, bet ne aktīvā nektāra un ziedputekšņu ienesuma laikā. Ja saime ir izveidota nesen, tad testu var veikt tikai pēc 40 dienām, kad ir notikusi darba bišu nomaiņa. Lai veiktu testu, ir nepieciešami šādi piederumi: koka, metāla, plastmasas vai kartona šablons, kas atbilst laukumam 10x10 šūnas, entomoloģijas adatas (izmērs Nr. 2, garums 40 mm, diametrs 0.38 mm – paredzētas vidēja izmēra kukaiņiem), marķieris.

• a. Saimē sameklē kāri ar aizvākotiem darba bišu periem, kuros cirmeņiem ir baltas vai rozā acis. Izlases kārtībā ar adatu attaisi kādu šūnu un pārbaudi cirmeņu vecumu.
• b. Uz periem uzliec šablonu un 100 šūnu laukumā ar marķieri iezīmē pirmo un pēdējo šūnu, lai zinātu šablona novietojumu (skatīt 1. attēlu).
• c. Ar adatu caurdur 50 aizvākotas peru šūnas, sākot skaitīt no 2. šūnas laukumā pa rindām no kreisās uz labo pusi. Caurdur vākojumu un adatu virzi līdz šūnas apakšai. Var gadīties, ka 100 šūnu laukumā būs arī kāda tukša šūna vai šūna ar ziedputekšņiem, nektāru, attiecīgi šīs šūnas izlaiž. Caurdurot nepieciešamās 50 šūnas, ar marķieri iekrāso 51. šūnu, lai zinātu testa laukuma beigas (skatīt 1. attēlu).
• d. Uz testa apkāres atzīmē pusi, kurā veikts tests, un to ievieto atpakaļ stropā.
• e. Pēc 6 h pārbaudi rezultātu, saskaiti tikai aizvākotās šūnas starp iekrāsoto 1. un 51. šūnu [2].
• f. Aprēķini 6 h laikā atvākoto šūnu skaitu, no 50 atņemot aizvākoto šūnu skaitu [3].

Rezultātu apstrāde un salīdzināšana. Visu iepriekš aprakstīto īpašību novērtēšanas rezultāti ir izteikti dažādos lielumos: kāru skaitā, kg, punktos, varru skaitā uz 10 g bišu, atvākoto šūnu skaitā. No iegūtajiem rezultātiem ir skaidrs, ka augstāks rezultāts norāda uz labāku sniegumu (izņemot varras invāzijas līmeni), taču kopā skaitīt šos rādītājus nedrīkst. Lai iegūtu savstarpēji salīdzināmus rezultātus starp īpašībām un  kopējo saimes snieguma rezultātu, kurā visām novērtētajām īpašībām ir vienāds svars jeb nozīme, ir nepieciešama rezultātu apstrāde (skat. 1. tabulu):

• a. Katrai īpašībai atsevišķi aprēķini dravas vidējo aritmētisko rezultātu (A). Piem., saskaiti visus iegūtos punktus par spietošanas tieksmi un izdali ar vērtēto bišu saimju skaitu.
• b. Iegūtais katras īpašības vidējais rezultāts ir dravas vidējais rezultāts, kuru pielīdzina 100% (B). Šie 100% tiek izmantoti kā robežvērtība bišu saimju snieguma salīdzināšanā.
• c. Izsaki, katras saimes individuālo rezultātu procentos (D): bišu saimes rezultātu (C) sareizini ar 100 (B), izdali ar dravas vidējo rezultātu (A). !Izņēmums ir varras invāzijas līmenis, kur formula atšķiras: no dravas vidējā rezultāta (A) atņem saimes individuālo rezultātu (C), pareizini ar 100 (B), izdali ar dravas vidējo rezultātu (A) un pieskaiti 100.
• d. Aprēķini individuālās bišu saimes vidējo sniegumu procentos, saskaitot visu īpašību vērtējumus procentos un izdalot ar īpašību skaitu (n). Ja saimes rezultāts ir lielāks par 100%, piem., 127%, tad šīs saimes sniegums ir par 27% augstāks nekā vidēji dravā. Ja saimes rezultāts ir zemāks par 100%, piem., 85%, tad šīs saimes sniegums ir par 15% zemāks nekā vidēji dravā. Šādu salīdzinājumu var veikt arī katrai īpašībai atsevišķi [5].

1. tabula. Paraugs bišu saimju īpašību novērtēšanas rezultātiem (autore).

Īpašība	Saimes spēks (kāru skaits) (1)	Spietošanas tieksme (punkti) (2)	Bišu invāzijas līmenis (varras uz 10 g bišu) (3)	Medus (kg) (4)	Vidējais sniegums, % (E)
Dravas vidējais rezultāts (A)	10	2.5	2	40	x
Dravas vidējais rezultāts, % (B)	100	100	100	100	100
Bišu saimes Nr. 1 rezultāts (C)	15	3	1.5	45	x
Bišu saimes Nr. 1 rezultāts,% (D=C*B/A)	150	120	125 (D=(A-C)*B/A+100)	112.5	127 (E=(D1+D2+D3+D4)/n)

Pēc rezultātu apstrādes un salīdzināšanas tiek iegūts labāko saimju TOP, kuru turpmāk var izmantot bišu māšu un tranu audzēšanai un nākamās paaudzes iegūšanai. Ja kāda no dotajām īpašībām Tev ir svarīga Tavā dravā, uzdrošinies un pamēģini to novērtēt visas sezonas garumā! Novēlu visiem piepildīt savas Jaunā gada apņemšanās biškopībā!

Izmantotā literatūra:

• [1] Büchler, R., Andonov, S., Bienefeld, K., Costa, C., Hatjina, F., Kezic, N., ... & Wilde, J. (2013). Standard methods for rearing and selection of Apis mellifera queens. Journal of Apicultural Research, 52(1), 1-30.

• [2] Uzunov et al., (2021) Book of Methods for Performance Testers, EURBEST project (AGRI-2017-0346), Bee Institute in Kirchhain, Germany (English language version).

• [3] Büchler, R., Kovačić, M., Buchegger, M., Puškadija, Z., Hoppe, A., & Brascamp, E. W. (2020). Evaluation of traits for the selection of Apis Mellifera for resistance against Varroa Destructor. Insects, 11(9), 618.

• [4] Eglīte I. (2021). Ieteicamās metodes varru ierobežošanai bišu saimēs. Papildināts izdevums Jura Šteiseļa redakcijā. Pieejams: https://www.strops.lv/attachments/article/66/varra_2021.pdf (LBB mājaslapā/sadaļa Raksti/Brošūras)

• [5] BeeBreed.eu (2021). Manual of BeeBreed. Bee institute Hohen Neuendorf. 29.10.2021. Pieejams: https://www2.hu-berlin.de/beebreed/ZWS/do/en/manual.pdf

Publicēts Latvijas Biškopības biedrības izdotajā žurnālā "Biškopis", 2022. gada 1. izdevums