Apskats par bišu māšu instrumentālās apsēklošanas sezonu 2021
Nemanot atnācis augusts un bišu māšu instrumentālās apsēklošanas sezona ir veiksmīgi noslēgusies. Šovasar bija lieliska iespēja bišu mātes sēklot biškopjiem Kuldīgā, Jēkabpilī, Nītaurē, Cesvainē, Inčukalnā. Lai arī katrs no biškopjiem pavasarī apņēmīgi bija ieplānojis izaudzēt savus tranus, tomēr sezonas darbu trakumā atrast laiku tranu audzēšanai izdevās vien daļai biškopju. Turpmāk vēlos pastāstīt par to, kā tad šajā sezonā mums ir gājis.
TRANI. Nelabvēlīgo laika apstākļu dēļ pavasarī pirmo izvilkto un sadēto tranu šūnas rāmi ieguvām tikai 12. maijā, līdz ar to jau bija zināms, ka instrumentālās apsēklošanas sezonu uzsāksim 18. jūnijā. Saimēm vilkt tranu šūnu un sadēt rāmjus devām ik pēc 2 nedēļām, lai nodrošinātu nepārtrauktu nobriedušu tranu pieejamību. Ar pēdējo rāmi 25. jūnijā bija grūtāk, māti nācās piespiest sadēt šūnu, izmantojot bišu māšu izolatoru.
Tranu audzēšanai izmantojām gan daudzkorpusu stropus, gan Latvijas stāvstropus, kuros trani dzīvoja divu rāmju māšu izolatoros vai ar māšu škirsietu nodalītās telpās. Nedēļu pirms sēklošanas dienas abiem stropu veidiem uzstādījām papildus telpu, lai trani varētu izlidoties un izkārnīties. Papildus telpa ir no koka līstītēm saskrūvēta kaste, kuras apakšdaļā ir saplāksnis ar izurbtu 5 cm diametra caurumu, vienam sānam ir izmantots māšu šķirsiets, lai nodrošinātu brīvu darba bišu kustību, savukārt pārējās sienas veidotas ar cietu insektu sietu (skat. 1. attēlu). Saulainajās dienās no plkst. 13-19 (kulmināciju sasniedzot no plkst. 15-17) notika aktīvā tranu izlidošanās un izkārnīšanās, kā rezultātā drava tika pieskandināta ar tranu dūkoņu un smaržoja ar ne pārāk patīkamu aromātu. Vakarpusē, kad lielā izlidošanās un izkārnīšanās norima, trani veiksmīgi sagāja atpakaļ stopā. Protams, daļa vājāko tranu palika arī izlidošanās kastē un nosala.
1. attēls. Tranu izlidošanās telpa daudzkorpusu stropam.
Ciemojoties Kuldīgā, bez tranu izlidošanās kastes, tika izmantotas arī citas metodes: daļai tranu izlidošanās tika nodrošināta, aizvedot atdaleni uz mežu, kur tuvākajā apkārtnē citu bišu saimju nebija, savukārt otru daļu tranu biškopis bija cītīgi sakrāsojis, lai tie pēc tam brīvi dzīvotu dravā.
MĀTES. Bišu mātes potējām 20 dienas kopš tranu šūnas sadēšanas. Sēklojām dažāda vecuma mātes – 6 līdz 12 dienas vecas. Māšu turēšanas metodes līdz apsēklošanas dienai bija atšķirīgas:
*) plastmasas rullītī bišu māšu audzētājsaimē,
*) koka krātiņā bišu māšu audzētājsaimē,
*) koka krātiņā mātei paredzētajā nukleusā/atdalenī,
*) māte piedzima un brīvi apdzīvoja nukleusu/atdaleni.
Noteikti neiesaku ilgstošai māšu turēšanai izmantot plastmasas rullīšus un plastmasas krātiņus, jo šādi daudzām mātēm bija apgrauztas kājas vai trūka pēdām piesūcekņi (ko var redzēt tikai zem mikroskopa), kas var būt iemesls mātes nepieņemšanai. Ja nav iespējams uzreiz lielā daudzumā sagatavot nukleusus/atdaleņus, tad labāk mātes turēt koka krātiņos māšu audzētājsaimē. Mīnuss – māte pēc apsēklošanas būs jāpielaiž svešam nukleusam/atdalenim. Neslikta metode ir mātes turēšana koka krātiņā viņas paredzētajā nukleusā/atdalenī, jo tad māti baro bites, kas to būs pieņēmušas. Noteikti šāda mātes turēšana biškopim ir ērtāka un drošāka, lai māte neaizlido, taču šādā veidā turētas mātes būs mazākas. Noteikti vislabākā metode ir mātes piedzimšana un brīva dzīvošana nukleusā. Šādas mātes ir ievērojami lielākas, dzīvīgākas un pēc midzināšanas ļoti ātri pamostas. Pluss – nebūs jāuztraucas par mātes pieņemšanu, mīnuss – biškopim māte uz sēklošanu ir jānoķer, lai tā neaizlido prom, noteikti palīdzēs mātes apsmidzināšana ar ūdeni, mātes iekrāsošana un biškopja izveicība.
SĒKLOŠANAS PROCESS. Norunātajā sēklošanas dienā ar sēklošanas aparatūru devāmies pie biškopjiem. Dodoties pie biškopja, vēlams sēklošanai atvēlēt telpu, kurā ir brīvi pieejams logs, pret kuru izlidināt tranus un apskatīt mātes, nepieciešama elektrības rozete un izlietne. Tā kā viss process (spermas savākšana un sēklošana) ir laikietilpīgs un ilgstoši jāsēž vienā pozīcijā, tad svarīgs ir galda augstums un krēslu ērtums, par to parūpējāmies paši, līdzi ņemot saliekamo galdu un krēslus.
Dienas pirmais biškopja uzdevums bija noķert visas sēklošanai paredzētās bišu mātes plastmasas rullīšos, kuras uzreiz iemidzinājām pirmo reizi uz 6 minūtēm. Pēc tam mātes tika atgrieztas savās sākotnējās vietās. Pēc tam biškopis telpā ienesa tranus bišu māšu izolatorā vai salasītus tranus koka krātiņā. Tranus palaidām brīvi palidoties pret logu un uzsākām spermas ievākšanu. Līdz pusdienlaikam tranus var brīvi izcelt ar rāmjiem no stropa un tos nolasīt vai ar rāmjiem ienest telpās, jo tie vēl ir rāmi un nesteidzas lidot. Pēcpusdienā, izlidošanās laikā gan trani ir jālasa no izlidošanās kastes vai jānes telpās noslēgtā izolatorā, lai tie nepaceļas gaisā.
Visātrāk, ērtāk un tīrāk spermu bija iespējams iegūt no traniem, kas bija brīvi lidojuši dravā vai aizvesti izlidoties mežā, tad no traniem, kas izlidojās tam paredzētajā kastē, savukārt sarežģītāks un netīrāks sanāca darbs ar traniem, kas tika turēti bez izlidošanās māšu izolatorā. Novērojām arī būtiskas atšķirības tranu stimulēšanā starp bišu rasēm, attiecīgi, visvieglāk stimulēt un iegūt spermu jebkurā dienas laikā varēja tieši no Karpatu un Krainas traniem, salīdzinoši viegli spermu varēja iegūt arī no Buckfast traniem, bet no Somu-itāļu traniem spermu efektīvi varēja iegūt tikai dabīgajā tranu izlidošanās laikā pēcpusdienā. Tranu izlidināšana, laiks un bišu rase nosaka, cik viegli, tīri un ātri tiks savākta sperma nepieciešamajā daudzumā.
Kad spermu visām mātēm savācām, biškopis uz apsēklošanas telpu atnesa pirmās mātes. Apsēklošanas procesā mātes tika iemidzinātas otro reizi uz 6 minūtēm. Pēc apsēklošanas mātes tika liktas papīra gultiņās un aiznestas uz sagatavoto nukleusu/atdaleni, viegli appūstas ar medus ūdeni, lai tās pamostos, bites to notīrītu un māte varētu brīvi skriet pa visu telpu, kas ir ļoti svarīgi pirmās 40 h pēc apsēklošanas, lai notiktu spermas migrēšana uz spermas uzkrājēju. Atdaleņa ieejai piestiprinājām māšu šķirsietu, kas bija jātur līdz pat dienai, kad māte uzsāka dēšanu.
Mātes laidām klāt gan māti iepazinušām, gan svešām darba bitēm. Varu apstiprināt, ka metode ar mātes ielaišanu pa tiešo atdalenī, to apsmidzinot ar medus ūdeni, ir ļoti veiksmīga. Drošības pēc ar medus ūdeni var apsmidzināt arī pašas darba bites. Kamēr bites viena otru notīra, māte jau ir pieņemta. Protams, pirms mātes pielaišanas ir ļoti rūpīgi un atbildīgi jāsagatavo nukleuss/atdalenis, ir jāpārbauda un jāizplēš visas sasteigtās māšu kannas, ideālā gadījumā atdalenī ir tikai aizvākoti peri (tātad tas jāgatavo vismaz 9 dienas iepriekš).
Šovasar sēklošanā izmantojām divas dažādas pieejas saistībā ar bišu māšu iemidzināšanu ar ogļskābo gāzi. Jūnijā sēklotās mātes iemidzinājām tikai vienu reizi apsēklošanas procesā uz 10 minūtēm, kā rezultātā mātes uzsāka dēt 1 līdz pat 4 nedēļas vēlāk kopš apsēklošanas dienas. Jūlijā sēklotās mātes iemidzinājām divas reizes pa 6 minūtēm, ka rezultātā jau 50% mātes uzsāka dēšanu nedēļas laikā, otri 50% vēlāk – 2-3 nedēļu laikā. Neatkarīgi no dēšanas uzsākšanas, visas mātes sāka dēt darba bišu perus. Pavisam noteikti pēc 6 minūšu iemidzināšanas mātes palika žirgtas krietni ātrāk nekā pēc vienreizējās midzināšanas. Pārējos trūkumus un priekšrocības abām pieejām rādīs laiks, sēklotās mātes pārbaudot nākamajā sezonā.
REZULTĀTI. Šīs sezonas rezultāts, sēklojot gan savā dravā, gan nodrošinot sēklošanas pakalpojumu, instrumentāli apsēklojām 194 mātes. No visām apsēklotajām mātēm 57% bija Buckfast, 19% Somu-itālietes, 15% Krainas-Karpatu, 9% Krainas mātes. Sēklošanā gan māšu, gan tranu audzēšanai tika izmantots daudzveidīgs ciltsmateriāls, kura izcelsmes valstis bija Latvija, Vācija, Dānija, Slovēnija, Somija, Lietuva, Baltkrievija un Krievija. Nākamajai sezonai novērtēšanai tiks izmantots ciltsmateriāls arī no Polijas, Rumānijas, Čehijas un Itālijas.
Uz augusta sākumu veiksmīgas un dējošas ir 108 mātes, vēl dažām mātēm rezultāts tiek gaidīts. Neveiksmīga apsēklošanās konstatēta vien 6 mātēm, kas dēja neapaugļotas oliņas. Saskārāmies arī ar daudziem citiem faktoriem un biškopju pieļautajām kļūdām, kuru dēļ samazinājās izdzīvojušo māšu kopskaits. Būtiskākās kļūdas bija neveiksmīgi izveidots nukleuss/atdalenis (izveidots neilgi pirms mātes pielaišanas, ar daudz vaļējiem periem, ar sasteigtām māšu kannām, ar svešu māti, ar maz darba bitēm, ar traneni utt.), mātes aizlidošana apskates laikā, atdalenim nepielikts māšu šķirsiets, nukleusu/atdaleņu izlaupīšana (īpaši jūlija otrajā pusē), neveiksmīga mātes pielaišana, mātes nospiešana vai satraumēšana apskates laikā. Visi iepriekš uzskaitītie faktori ir novēršami ar rūpīgu un saplānotu biškopja darbu. Lai novērstu laupīšanos, noteikti nukleusi/atdaleņi ir jāved tālāk prom no dravas, ar laupīšanos vien savā dravā zaudējām 7 dējošas mātes.
Visu sezonu bija neviltots satraukums par katras bišu mātes apsēklošanas rezultātu un liels prieks, ka ir mātes, kas izcili iztur dēšanas pārbaudi (skat. 2. attēlu). Tagad tikai sāksies šīs vasaras ieliktā darba lielā izvērtēšana, nākamās paaudzes novērtēšana un datu bāzes pilnveidošana. Esam apņēmības pilni darbu turpināt arī nākamajā gadā!
2. att. Darba bišu peri, instrumentāli apsēklota Somu-itāliete.
Pateicos Jurim Šteiselim, Valteram Brusbārdim un Latvijas Biškopības biedrībai par atbalstu, Jānim Puriņam un Cesvaines Z/s “Jaunspieķi” par sadarbību, kā arī biškopjiem, kas bija gatavi piedalīties bišu māšu instrumentālās apsēklošanas pasākumā. Novēlu veiksmīgu turpmāko sadarbību un izaugsmi nākamajā gadā!
Pirkumu grozs
Pirkumu grozs ir tukšs.