Bišu māšu instrumentālā apsēklošana, 1. solis – tranu audzēšana

Viena no šī gada aktualitātēm ir bišu māšu instrumentālā apsēklošana, kas sniegs iespēju biškopjiem ar kontrolētas pārošanās metodi ieviest, uzlabot un saglabāt savu bišu saimju labākās īpašības dravā, piem., augstu ražīgumu, vēlamo saimju attīstības straujumu pavasarī, miermīlīgumu, tīrīgumu u.c. [1].

Instrumentālā bišu māšu apsēklošana ir kontrolēta apsēklošanas metode, kuras rezultātā manuāli no traniem, kas dzimuši no mātes ar labām saimes īpašībām, tiek savākta sperma un ievadīta neapaugļotā mātē, kas izaudzēta no citas mātes ar vēlamām saimes īpašībām. Instrumentālās apsēklošanas mērķis ir nodrošināt sev vēlamu īpašību izkopšanu, saglabāšanu bišu saimēs un nodarboties ar bišu selekciju. Instrumentālā apsēklošana ļauj izvairīties no bišu māšu pārošanās ar nezināmas izcelsmes traniem, kā tas notiek dabiskās apsēklošanās laikā, līdz ar to biškopim ir kontrole pār sev vēlamo bišu saimju īpašību saglabāšanu, nevēlamo īpašību izskaušanu un jaunu īpašību ieviešanu.

Saimes labo īpašību turpināšanu var nodrošināt vai nu ar ataudzētām mātēm vai traniem. Tā kā trani attīstās no neapaugļotas olas, tad tranu gēni kopē mātes gēnus, kā arī trani nodrošina savas vecmāmiņas saimes īpašību turpinājumu. Lai bišu māšu instrumentālā apsēklošana būtu iespējama, uz sēklošanas dienu ir jābūt dzimumgatavību sasniegušiem traniem un bišu mātēm. Bišu mātei ir jābūt 5 līdz 14  dienas vecai kopš piedzimšanas [2]. Bišu mātes var ataudzēt pats biškopis vai arī iegādāties no bišu māšu audzētāja. Paša ataudzētas mātes būtiska priekšrocība ir zināmas konkrētās saimes darba bišu īpašības, kuras ir iespējams turpināt, savukārt trūkums – laika patēriņš. Biškopim atbilstoši savām iespējām jāpieņem lēmums, vai māti ataudzēt pašam vai tomēr to iegādāties. Bišu māšu audzēšana ir plaši aprakstīta Latvijas Biškopības biedrības publicētajos materiālos un citos literatūras avotos, tāpēc šajā rakstā tā netiks aprakstīta.

Tranu vēlamais vecums apsēklošanas dienā ir 38. līdz 44. diena kopš olas iedēšanas tranu šūnā. Līdz 38. dienai trani pilnībā sasniedz dzimumgatavību, savukārt izmantojot tranus pēc 44. dienas, samazinās iegūstamās spermas kvalitāte, samazinās bišu mātes spermas uzkrājējā nonākušais spermas daudzums, kā arī palielinās spermas atliekvielu uzkrāšanās mātes vidusolvadā, kas var izraisīt mātes bojāeju [3]. Tāpēc biškopim ir precīzi jāzina tranu vecums, kas ir būtisks faktors veiksmīgai bišu mātes apsēklošanai.

Lai apsēklošanas dienā būtu pieejami dzimumgatavību sasnieguši trani pietiekamā daudzumā, ir nepieciešams laicīgi sagatavoties. Sniegšu ieskatu vienā no metodēm, kā to darīt.

Pirmkārt. Izvēlies bišu māti, no kuras vēlies ataudzēt tranus. Ņem vērā, ka trans kopē mātes gēnus, bet par pārnestajām bišu saimes īpašībām ir jāspriež pēc trana vecmāmiņas saimes. Ja izvēlētā māte ir iegādāta no bišu māšu audzētāja un iepriekšējās paaudzes saimes īpašības nav zināmas, tad audzētājam var izjautāt, kādas īpašības piemīt ciltsmātes veidotajām saimēm, no kurām tika ataudzēta māte.

Otrkārt. Sagatavo rāmi, kas paredzēts tranu šūnas vilkšanai. Izmanto standarta peru telpas rāmi, kurā iestiprini aptuveni 2 cm platu šūnas strēmeli rāmja augšpusē vai arī rāmi iešūno ar mākslīgo tranu šūnu [4], kuru var iegādāties biškopības inventāru veikalos. Sagatavoto rāmi ieliec izvēlētajā ciltssaimē vai citā spēcīgā bišu saimē ligzdas centrā, lai darba bites izvelk tranu šūnu. Ja cita saimes māte ir paspējusi izvilktajā šūnā sadēt oliņas, tad šo rāmi izņem un ieliec maisā un uz dažām stundām ievieto saldētavā [4]. Pēc tam rāmim ļauj atkust, to apsmidzini ar medus ūdeni vai cukurūdeni un ievieto izvēlētajā ciltssaimē. Ciltssaime iztīrīs šūnas, savukārt māte tās piedēs. Sezonas pirmajā pusē un laba ienesuma laikā nevajadzētu būt problēmām ar tranu kāres piedēšanu. Ja tomēr tādas rodas, tad saimi var stimulēt, piebarojot ar medu vai ar 200-400 g cukursīrupu, kas pagatavots attiecībā 1:1 [5]. Otrs variants, māti ar rāmi var ievietot izolatorā, kas veidots no māšu šķirsieta [6]. Jāņem vērā, ka darbi jāplāno tā, lai māte varētu piedēt tranu šūnu aptuveni 40 dienas pirms plānotās bišu māšu instrumentālās apsēklošanas.

Treškārt. Lai nenovājinātu ciltssaimi, peru kopšanu var uzticēt sagatavotai tranu kopējsaimei. Kamēr bišu māte sadēj tranu šūnu, sagatavo tranu kopējsaimi, kas tiks apdzīvota divos korpusos. Kā tranu kopējsaimi var izvēlēties saimi spietošanas noskaņojumā, bezmātes saimi vai saimi ar nedējošu (neapaugļotu) māti. Saimei virs apakšējā korpusa uzliek māšu šķirsietu, lai uz augšējo korpusu pārvietotos tikai darba bites. Augšējā korpusā liek vaļējus un aizvākotus perus (tranu perus izgriež), un barības rāmjus. Dienu pirms vēlamo tranu peru rāmja ievietošanas un arī pēc tam visu tranu audzēšanas laiku saimi stimulē ar cukura sīrupu un ziedputekšņiem, ja dabā nav ienesums. Uz kopējsaimi vēlamo tranu peru rāmi pārnes tikai pēc cirmeņu izšķilšanās, tas ir, sākot ar 4. dienu, lai kopējsaime neiztīrītu rāmi no olām [6]. Lai kopējsaime labi rūpētos par tranu periem, tai visu laiku ir jārada peru kopšanas noskaņojums.

Ceturtkārt. Trani piedzimst 24. dienā kopš olas iedēšanas šūnā, pēc tam tiem ir jāsagaida sēklošanas diena. Lai trani saglabātu dzīvotspēju un tie varētu aplidoties un izkārnīties, kopējsaimes augšējā korpusā izveido skreju uz sāniem vai caurumu jumtā, kura galā piestiprina metāla sieta vai cita materiāla būri. Priekšrocība šādam būrim ir iespēja traniem aplidoties, izkārnīties, kas palielinās tranu dzīvotspēju, samazinās izkārnīšanos stropā un iespēju sēklošanas procesā piesārņot spermu, kā arī trani vēl joprojām atrodas noslēgtā telpā, kas garantē zināmu tranu izcelsmi. Otrais variants – tikko piedzimušos tranus var iekrāsot ar krāsu tāpat, kā to dara ar bišu mātēm, tādā gadījumā no stropa var izņemt šķirsietu un ļaut traniem  apdzīvot visu stropu un brīvi izlidoties. Priekšrocība ir tranu aplidošanās iespēja un brīva kustība stropā, kā arī zināma tranu izcelsme, savukārt trūkums – jārēķinās, ka ar rezervi uz vienu māti ir nepieciešami 30 trani, līdz ar to iekrāsošana būs laikietilpīga [6]. Trešais variants – tranu peru rāmi pāris dienas pirms piedzimšanas var ievietot tranu kabatā (1-3 rāmju ietvars, kam sāni veidoti no šķirsieta), kur tie piedzimst un dzīvo līdz apsēklošanas dienai [4]. Priekšrocība – būs zināma tranu izcelsme, trūkums – trani nebūs aplidojušies un daļa no tiem var aiziet bojā. Ja biteniekam nav svarīga 100% zināma tranu izcelsme, tad traniem var ļaut piedzimt vienkorpusa brīvā kopējsaimē bez šķirsietiem, ja saime būs labi sagatavota, tad lielākā daļa tranu to nepametīs, taču trūkums  - saimē noteikti būs apmeties arī kāds svešs trans. Risinājumi, kā audzēt tranus, kā nodrošināt kontroli pār to izcelsmi un kā tranus uzturēt līdz sēklošanas dienai ir dažādi, attiecīgi biškopim jāizvēlas un jāpielāgo sev piemērotākais variants.

Izmantotā literatūra:

• [1] Oxley, P. R., & Oldroyd, B. P. (2010). The genetic architecture of honeybee breeding. Advances in insect physiology, 39, 83-118.
• [2] Cobey, S. W., Tarpy, D. R., & Woyke, J. (2013). Standard methods for instrumental insemination of Apis mellifera queens. Journal of Apicultural Research, 52(4), 1-18.
• [3] Woyke, J., & Jasinski, Z. (1978). Influence of age of drones on the results of instrumental insemination of honeybee queens. Apidologie, 9(3), 203-212.
• [4] Brausse J. (2018). Tranus izaudzēt precīzi laikā. Millera A. tulkojums. Pieejams: https://buckfast.lv/
• [5] Šteiselis J. (2016). Bišu māšu audzēšana. Izdevējs: Latvijas Biškopības biedrība
• [6] Brusbārdis V. (2017). Bišu māšu mākslīgā apsēklošana. Izdevējs: Latvijas Biškopības biedrība

Publicēts Latvijas Biškopības biedrības izdotajā žurnālā "Biškopis", 2021. gada 2. izdevums, 31.-33. lpp.